EnglishLatviešu
 Latvijas Lakrosa federācija / Vīriešu lakross
Latvijas Lakrosa federācija
·  Lakrosa klubi
·  Latvijas izlase
·  Izlases spēļu vēsture
·  EČ 2008
·  Ziemas turnīrs
·  Noteikumi
Latvijas Lakrosa federācija
Hāpsalas iela 1-k1, 42,
Rīga,LV - 1005
Latvija

info@llf.lv



















Lacrosse noteikumi


Starptautiskie sacensību noteikumi angļu. val šeit.

1.Spēles laukums.

1.Izmēri.
1.1. Lacrossa laukums ir taisnstūris ar izmēriem 100,58 metri (110 jardi) garumā un 54,86 metri platumā (60 jardi).
1.2. Laukuma līnijām jābūt baltā krāsā. Platākai centra līnijai jābūt novilktai laukuma centrā sadalot laukumu divās daļās.
1.3. Laukuma stūros jānovieto mīksti konusi no plastmasas vai gumijas vai mietiņi; tāpat jāapzīmē ir spēlētāju maiņu vieta un laukuma centra līnija.


2. Vārti.
2.1. Vārti ir 1,83 metri (6 pēdas) augsti un plati, šie izmēri ir iekšējie.
2.2. Vārti jānocentrē un jānovieto 73,15 metru (80 jardu) attālumā viens no otra un 13,72 metrus (15 jardus) no gala līnijas.
2.3. Vārtu caurulēm jābūt no metāla, vai tie var būt arī no koka. Tiem jābūt nokrāsotiem baltiem vai oranžiem un jābūt piestiprinātiem pie zemes. Vārtu apakšā ir jāuzvelk balta līnija, kas apzīmētu vārtu līniju.

3. Vārtu laukums.
3.1. Apkārt vārtiem ir jāatzīmē aplis, kas veido vārtu laukumu. Apļa centrs ir novietots uz vārtu līnijas centra un tā rādiuss ir 2,74 metri (9 pēdas).

4. Vārtu tīkls.
4.1. Vārtiem apkārt jābūt stingri piestiprinātam tīklam. Tīkla acīm jābūt ne lielākām par 3,81 cm

5. Vārtu apgabali.
5.1. Katrā laukuma pusē jābūt novilktai līnijai paralēli centra līnijai 18,29 metru (20 jardu) attālumā no tās, kas apzīmē vārtu apgabalus.
5.2. Laukumi starp šīm līnijām un gala līnijām ir saucami par vārtu apgabaliem.

6. Flanga apgabali.
6.1. Līnijas paralēli laukuma sānu līnijām jānovelk 18,29 metru (20 jardu) attālumā no laukuma centra punkta. Līnijām ir jābūt 9,14 metrus (10 jardus) uz katru pusi no centra līnijas. Šīs līnijas apzīmē flanga apgabalus.
6.2. Laukuma daļa starp minētajām līnijām un sānu līnijām ir jāsauc par flanga apgabalu.
6.3.
7. Laukuma centrs.
7.1. Laukuma centrs vienādos attālumus no sānu un gala līnijām ir jāatzīmē ar „X” un jāuzskata par centru.

8. Speciālā spēlētāju maiņu zona.
8.1. Speciāls spēlētāju maiņu apgabals ir jāatzīmē ar divām raustītām līnijām tajā pašā pusē, kur atrodas spēlētāju soliņi. Līnijām, ja iespējams jābūt 6,1 metru (20pēdu) garām un jāvirzās no laukuma sānu malām taisnā leņķī. Tām jāatrodas 4,57 metru (5 jardu) attālumā no laukuma centra līnijas katrai.
8.2. Daļai pie sānu līnijas starp minētajām līnijām tātad jābūt 9,14 metrus (10 jardus) garumā un jāsaucas par vārtiem.
9. Laika ņēmēju galds un spēlētāju soliņi.
9.1. Ja iespējams, jāizmanto laika ņēmēja galds, kur iespējams 4,57 metru attālumā no sānu līnijas laukuma centrā.
9.2. Spēlētāju soliņiem jāatrodas vismaz 9,14 metrus no iedomātās laukuma viduslīnijas pagarinājuma un, kur iespējams, vismaz 5,47 metrus no sānu līnijas paralēli tai.

10. Soliņu apgabals.

11. Trenera apgabals.
11.1. Kur iespējams ir jānovelk raustīta līnija 2,74 metru attālumā no sānu līnijas. Tai jābūt paralēli sānu līnijai un jābūt pa visu soliņa apgabalu.

12. Līnijas.
12.1. Līniju platumam jābūt 5,08 cm platām. Centra līnijai jābūt 10,16 cm platai. Vārtu līnijai jābūt tikpat platai kā stabiem.
12.2. Visām līnijām ir jābūt vienas krāsas.

2.Aprīkojums, tehnika.

13. Noraidīto soliņš.
13.1. Noraidīto soliņam jābūt vietai 2 spēlētājiem no katras komandas. Tiem jāatrodas pie centra līnijas un soliņu pusē, ja iespējams 4,57 metri no laukuma sānu līnijas.

14. Bumbiņa.
14.1. Bumbai ir jābūt no baltas, dzeltenas vai oranžas gumijas un apkārtmēram jābūt starp 19,69 un 20,32 cm. Tās svaram jābūt starp 5 un 5,25 uncēm … un kad to nomet uz cietas koka grīdas no 1,83m augstuma, tai ir jāatlec ~1,15 – 1,25 metru augstumā.
14.2. Ar bumbām ir jānodrošina mājinieku komandai.
14.3. Ja iespējams, tad ir jānodrošina arī bumbu padevēji ar papildus bumbām katrā laukuma malā un galos, tiem jābūt aizsarg ekipējumam.

15. Nūja.
15.1. Nūjas kopējam garumam ir jābūt no 101,6 cm līdz 106,68 cm īsajai nūjai un no 132,08 cm līdz 182,88 cm garajai nūjai. Komandā vienlaicīgi uz laukuma drīkst būt maksimums 4 garās nūjas, neskaitot vārtsarga nūju.
15.2. Nūjas galvai jābūt starp 10,16cm līdz 25,4 cm platai, tās platākajā vietā.
15.3. Vārtsarga nūja ir izņēmums. Tās platākā vieta var sasniegt 38,1cm; nūjas garums nav ierobežots.
15.4. Nūjas galvai ir jābūt veidotai no koka, laminēta koka, plastmasas; kātam jābūt no koka, alumīnija, vai cita apstiprināta materiāla.
15.5. … .
15.6. Koka vai plastmasas nūjas galvas malas nedrīkst būt augstākas par 5,08cm.
15.7. … .
15.8. Nūjas galvas apakšējā daļā ir jābūt aizsargam. Tam ir jābūt perpendikulāram pret kātu un pietiekami platam, lai bumba brīvi uz tā varētu atrasties. Tam ir jābūt vismaz 25,4cm attālumā no nūjas galvas augšējās daļas. Šis aizsargs jāveido tā, lai bumbiņa nevar pakļūt zem tā.
15.9. … .
15.10. Tīkliņam ir jābūt pītam no auklas, liniem, ādas, kāda sintētiska materiāla un apmēram jābūt trijstūra formā.

16. Aizliegumi attiecībā uz nūju.
16.1. Nedrīkst lietot tādu nūju, kuras tīkliņš izstiepjas tik tālu, ka tajā ievietojot bumbiņu tās augšējā mala atrodas zem nūjas malām, turot nūju horizontāli. Šis noteikums neattiecas uz vārtsarga nūju.
16.2. Nevar lietot nūju, kuras konstrukcijas vai tīkliņa uzbūve ļauj bumbiņai ieķerties tajā.
16.3.
16.4. Nevar izdarīt īpašus labojumus nūjai, lai iegūtu papildus priekšrocības attiecībā pret pretspēlētājiem.
16.5. … .
16.6. Nūjas tīkliņam jābūt pēc iespējas vienas krāsas.
16.7. Ir aizliegti rokturi ar maināmu garumu.

17. Spēlētāja apģērbs.
17.1. Visiem spēlētājiem jāvelk aizsargājoši cimdi, piemērotus apavus un aizsarg masku ar sejas sargu un zoda aizsargu. Vārtsargam jābūt arī kakla aizsargam. Visam aizsargājošam apģērbam, iekļaujot ķiveri, cimdus, plecu sargus, elkoņu sargus un nieru aizsargus ir jābūt apstiprinātam un saskaņotam ar atbilstošajām lacrosse institūcijām. … utt. dažādi sīkāki paskaidrojumi.
17.2. Apģērbam ir jābūt visai komandai vienādam – krekli un bikses. Krekliem ir jābūt ar numuriem priekšā un aizmugurē.
… … sīkāki paskaidrojumi..
17.3. Viesu komandai ir jāinformē par kreklu krāsu un mājiniekiem ir jāvelk kontrastējošs apģērbs.
17.4. Pirmās palīdzības aptieciņai ir jābūt pieejamai spēļu laikā.

18. Aizliegumi attiecībā uz spēlētāju apģērbu.
18.1. Nedrīkst būt tāds apģērbs, kas pēc tiesnešu domām var būt bīstams spēlētājam vai oponentam.
18.2. … .
18.3. Apģērbs, ko velk vārtsargs, nedrīkst pārsniegt standarta formas izmērus attiecībā uz stilba aizsargiem, kakla un krūšu sargiem.
18.4. Neviens nedrīkst vilkt hokeja vārtsarga cimdus.
18.5. … .
18.6. … .

3.Komandas.

19. Spēlētājus skaits.
19.1. Pilna komanda ir 10 spēlētāji. No tiem 1 vārtsargs, 3 aizsargi, 3 pussargi, 3 uzbrucēji.
19.2. Ja traumas vai noraidījuma gadījumā komandā nevar būt 10 spēlētāji, tad tā var turpināt spēli ar mazāk spēlētājiem.


20. Maiņas.
20.1. Komandā var būt līdz 3 rezervistiem.
20.2. Tikai 13 spēlētāji drīkst būt ģērbti komandas apģērbā spēlei. Citiem, kas atrodas uz rezervistu soliņa ir jābūt atšķirīgā apģērbā.(??????)

21. Kapteiņi.
21.1. Katrai komandai ir jābūt pa vienam kapteinim vai vairākiem līdzvērtīgiem kapteiņiem, kas pārstāv komandu spēles laikā.
21.2. Kapteiņu privilēģija pārstāvēt komandu spēles laikā laukumā negarantē viņam tiesības apstrīdēt tiesnešu lēmumus.
21.3. Ja kapteinis atstāj laukumu, tad viņš vai treneris nozīmē citu kapteini un par to informē tiesnesi.

22. Treneri.
22.1. Komandai var būt neierobežots treneru skaits, bet ja komandai ir vairāki treneri, tad ir jānozīmē viens galvenais treneris. Trenerim ir galavārds par visiem jautājumiem par kuriem nav tieši atbildīgs kapteinis. Pirms spēles sākuma treneris nozīmē kapteini, kā arī aizsargu, kas izcietīs vārtsarga soda laiku, … .
22.2. … .
22.3. Mājinieku trenera pienākums ir:
- sekot līdzi, lai laukums ir pienācīgā kārtībā;
- pārbaudīt, ka visi spēlētāji un rezervisti ir pienācīgi apģērbti;
- nodrošināt, ka ir pienācīgs skaits tiesnešu, kas ir nepieciešami;
- nodrošināt spēles bumbiņas.
22.4. Viens vai vairāki treneri var būt spēlējošie treneri. Par to pirms spēles ir jāinformē tiesneši.
22.5. Ja komandai nav trenera, tad tā pienākumus izpilda kapteinis.

4.Spēles kontrole.

23. Tiesneši.
23.1. Spēli tiesā maksimums 3 tiesneši, no kuriem viens ir galvenais. To tiesības ir vienādas, izņemot strīdu izšķiršanas gadījumos lēmums ir galvenajam tiesnesim.
23.2. Nosvilpjoties, tiesnesis var jebkurā laikā apturēt spēli, ja uzskata to par nepieciešamu.
23.3. Tiesneši seko līdzi rezultātam un uzskaita spēlētājus, kas guvuši vārtus. Ja nav pieejams laika uzraugs, tad viens no tiesnešiem veic šīs funkcijas. Šajā gadījumā tiesnesis informē spēlētājus, kad atlikušas 2 min un 30 sekundes līdz periodu beigām.

24. Spēles komisārs.
24.1. Galveno galdiņa tiesnesi (komisāru) nodrošina mājinieku komanda, un tam jānodrošina karogs un svilpe. Viņa uzraudzībā atrodas laika ņēmējs, treneri utt. visi, kas atrodas laukuma malā.

25. Laika ņēmējs.
26. Noraidīto spēlētāju laika uzraugs.
27. Rezultāta pierakstītāji.
28. Galdiņa kļūdas.


5.Spēles garums.

29. Spēles laiks.
29.1. Spēle tiek dalīta 4 periodos, katrs 20 minūtes ilgs. „Minūtes pārtraukumi”, kas tiek pieprasīti katrā ceturtdaļā, tiek pieskaitīti spēles laikam.
29.2. Spēles 4 ceturtdaļas pēdējās 3 minūtēs un papildlaikā, spēles un arī soda laiks tiek apturēts, kad bumbiņa tiek izmesta autā vai ir citi pārtraukumi. Tas attiecas uz visiem pārtraukumiem, arī pēc gūtiem vārtiem.
29.3. Pēc katras ceturtdaļas komandas mainās laukuma pusēm. Intervāls starp 1 un 2 ceturtdaļu ir 2 min; puslaikiem 10 minūtes un starp 3 un 4 ceturtdaļu 3 minūtes.
29.4. Ceturtdaļu pauzēs komandas var sapulcēties tikai pie spēlētāju soliņa; lai atstātu soliņa vietu, ir jāsaņem tiesneša atļauja. Puslaika pārtraukumā komandas var atstāt laukumu.

30. Pārtraukta vai nepabeigta spēle.
30.1. Ja galvenais tiesnesis jūt, ka vētras vai zibens var būt bīstams, tas drīkst apturēt spēli.
30.2. ….. .
30.3. Ja pēc brīža ir iespējams atjaunot spēli, tad komandām ir jādod iespēja iesildīties sekojoši: - ja pārtraukums ir bijis vairāk kā 30 minūtes, tad iesildīšanās ir 10 min; - ja pārtraukums ir starp 30 un 60 min, tad iesildīšanās ir 15 min; - ja pārtraukums ir 60 min, tad 20 minūšu iesildīšanās ir atļauta. Pēc abu komandu un tiesnešu vienošanās, iesildīšanās laiku var saīsināt.
30.4. Ja spēli nevar pabeigt tumsas vai …..

31. Neizšķirta spēle.
31.1. Ja spēles beigās ir neizšķirts rezultāts, tad ņemot vērā arī p-tu 31.3., divi papildlaika periodi ir jāspēlē. Jāievēro sekojoša procedūra:
- jābūt 5 min pārtraukumam, lai samainītos laukuma pusēm;
- katrs periods sākas ar izspēli kā ceturtdaļas;
- papildlaika periodi ir 4min gari un 2 minūšu intervālam jābūt starp tiem;
- pārtraukumā maina laukuma puses.
31.2. Ja pēc diviem papild periodiem ir neizšķirts, tad sekojoša izspēles procedūra ir paredzēta:
- kapteiņi izlozē kurus vārtus vēlas aizsargāt;
- Spēle sākas ar izspēli laukuma centrā, saskaņā ar p-tu 34.1., kam seko 4 minūšu periodi, kamēr viena komanda negūst vārtus;
- Pēc katrām 4 min, komandas mainās laukuma pusēm, bet komanda kam ir bumbiņa to saglabā un atsāk spēli apmēram tajā pašā vietā, kur tā tika pārtraukta, bet ne tuvāk par 18,29 metriem (20 jardiem) no vārtiem; Ja bumbiņu neviens perioda beigās nepārvalda, tad spēli atsāk ar izspēli.
- Spēle tiek turpināta, kamēr kāds uzvar.

32. neierašanās uz spēli, izstāšanās.
32.1. … .




6.Spēle.

33. Darbības pirms spēles.
33.1. Apmēram 5 min pirms spēles sākuma, tiesnesis pasauc pie sevis kapteiņus, kas izlozē laukuma puses, vies kapteinis sauc izvēli loterijai. Tajā pašā laikā pasaka kādus īpašus nosacījumus, ja tādi ir.
33.2. Tiesneši izsauc uz laukuma vidus abas komandas. … .

34. Centra izspēle.
34.1. Parasti spēle sākas ar izspēli centrā katra perioda sākumā un arī pēc katriem gūtajiem vārtiem, izņemot dažus izņēmumus.
34.2. Tiesnesis novieto bumbiņu uz zemes laukuma centrā.
Spēlētāji nostājas viens otram pretim ar muguru pret saviem vārtiem.
Nūjām un bumbiņai jāatrodas uz 4 collu platās centra līnijas vai pēc iespējas tuvāk.
Nūjām jābūt paralēli zemei un paralēli centra līnijai un jāatrodas paralēli viena otrai, bet nedrīkst skart bumbiņu.
Kad spēlētāji ir nostājušies, tad tie vairs nevar mainīt savu pozīciju.
Tiesnesim jāpārliecinās, ka nūju gali ir pretī, un spēlētāju abas rokas ir uz nūjas, neskarot nevienu auklu, kā arī abiem cimdiem ir jāskar zemi. Kājas nedrīkst pieskarties nūjai. Abām kājām un rokām ir jābūt pa kreisi no nūjas gala. Nūjas nedrīkst saskarties. Arī spēlētāji nedrīkst saskarties.
34.3. Kad spēlētāji ir ieņēmuši savas pozīcijas, tiesnesis saka „set”(ieņemta pozīcija). Kad ir dots šis signāls spēlētāji nedrīkst veikt kustību ar rokām līdz svilpes signālam.
34.4. Pēc signāla, katrs spēlētājs cenšas novirzīt bumbiņu ar nūju jebkurā veidā un virzienā. Pretinieka nūju nedrīkst spert vai arī uzkāpt uz tās. … .
34.5. Kamēr divi centra izspēles spēlētāji vēl ir pie zemes izspēles pozīcijā, un bumbiņa ir starp viņiem un saskaras ar nūjām, neviens cits spēlētājs nedrīkst iejaukties šajā „divcīņā”.
34.6. Spēlētājs, kas izmanto kreisās puses nūju nedrīkst piedalīties izspēlē. ……… .
34.7. Centra izspēles laikā, komandai, kurā ir 10 spēlētāji uz laukuma, vārtsargam un 3 spēlētājiem ir jābūt aizsardzības zonā, 3 spēlētājiem jāatrodas uzbrukuma zonā un 1 katrā spārnu (sānu) malā. Kad skan svilpe spēlētāji no sānu malas var sākt kustību. Visi pārējie spēlētāji var uzsākt kustību tiklīdz kāda no komandām iegūst bumbu, tā pāriet uzbrukuma līnijai vai iziet autā.
34.8. Kad tiek iegūta bumba pārvaldījumā, tad tiesnesim jāapļo roka un jāsauc „Possession” (piederība). Ja bumba šķērso uzbrukuma līniju, pirms „possession” ir nosaukts, tad pie tādas pašas kustības tiesnesim jāsauc „free ball” (brīva bumba).
34.9. Ja komandai ir kāds noraidītais spēlētājs, tad vai nu uzbrukuma vai sānu malās ir attiecīgi pa kādam spēlētājam mazāk. Komanda var izvēlēties to vietu.
34.10. Ja tiek pārkāpti noteikumi pirms vai izspēles laikā pirms tiek saukts „possession” vai „free ball”, tad spēlētāji no uzbrukuma zonas netiek atbrīvoti līdz nākamajam signālam.
34.11. Ja tūlīt pēc izspēles bumba tieši iziet ārpus laukuma, tad izspēle tiek atkārtota.

35. Izspēle citā vietā kā centrs.
35.1. Ja izspēle notiek kādā citā vietā uz laukums, tad sekojoši noteikumi tiek piemēroti:
- spēlētāju nūjas atrodas paralēli iedomātām līnijām, kas ir paralēlas vārtu līnijai;
- aizsargs atrodas starp saviem vārtiem un nūju.

36. Bumbas statuss.
36.1. Bumba ir vai nu „dzīva” vai „beigta”.
36.2. Kad tiek dots svilpes signāls, lai atsāktu spēli pie iemetiena, vai kad tā tiek ievadīta spēlē no laukuma malām, vai arī spēle atsākta pēc pārkāpuma, tad bumba ir „dzīva”.
36.3. Kad tiek dots svilpes signāls, lai apturētu spēli pēc gūtajiem vārtiem, vai kad bumba iziet autā vai pēc pārkāpuma izdarīšanas, tad bumba ir „beigta”.
36.4. Ja tiek izmests karogs un spēle vēl turpinās, tad bumba vēl ir „dzīva”.

37. Brīva spēle.
37.1. Kad spēlētājam tiek piešķirta bumba pēc tiesneša lēmuma, tad pretiniekam ir jābūt vismaz 4,57m (5 jardu) attālumā.
37.2. Brīva spēle nedrīkst būt tuvāk vārtiem kā 18,3 (20 jardi) metrus jebkurā virzienā, un ja nepieciešams, tad bumba jānovirza 18,3 metrus no vārtiem sānu līnijas virzienā.
37.3. Brīva spēle nevar notikt 4,57 metru (5 jardi) attālumā no vārtiem un tā attiecīgi ir jāatvirza sānu virzienā.

38. Vārtu gūšana.
38.1. Gūti vārti ir viens punkts un tie tiek ieskaitīti, kad bumba brīvā stāvoklī pilnībā šķērso iedomāto vārtu līniju. Ja vārtu nejauši gūst aizsargs tie tiek skaitīti uzbrucējiem par labu.
38.2. Ja bumba nokļūst vārtos pēc sekojošiem apstākļiem, tad vārti netiek skaitīti:
- ja skan tiesneša svilpe par perioda beigām;
- pēc perioda beigām, neatkarīgi no tiesneša svilpes;
- pēc jebkādas tiesneša svilpes par kādu notikumu;
- ja kāda uzbrucēja ķermeņa daļa skar vārtu laukumu;
- ja uzbrucējiem ir vairāk kā 10 spēlētāji uz laukumu, ieskaitot noraidīto spēlētāju;
- ja uzbrucēju komandai attiecīgajā zonā ir vairāk cilvēku nekā atļauts, ieskaitot noraidīto spēlētāju;
- ja uzbrucēju komanda vai abas komandas ir aizmugures stāvoklī.

39. Bumbas piederība.
39.1. Spēlētājs tiek uzskatīts par bumbas pārvaldītāju, ja viņš to kontrolē un var veikt visas normālas spēles funkcijas kā nešanu, šūpošanu, piespēlēšanu, mešanu. Papildus vārtsargs tiek uzskatīts par bumbas pārvaldītāju, ja vismaz viena viņa kāja ir vārtu laukumā un viņš cenšas bumbu uzcelt, kas atrodas tā vārtu laukumā.
39.2. Komanda tiek uzskatīta par bumbas pārvaldītāju, ja kāds no tās spēlētājiem pārvalda bumbu vai tā ir lidojumā no viena spēlētāja pie otra.
39.3. Bumba, kas nav kāda pārvaldījumā skaitās „brīva” bumba.

40. Bumba ārpus robežām.
40.1. Spēle tiek pārtraukta katrā gadījumā, kad bumba pāriet laukuma līnijas.
40.2. Ja spēlētājs, pārvaldot bumbu, uzkāpj vai pārkāpj vai kāda nūjas daļa vai ķermeņa daļa ir uz vai pāri līnijai, tad bumba skaitās ārpus laukuma un tiek atdota pretiniekiem, kas to nekavējoties ievada spēlē no attiecīgās vietas.
40.3. Ja bumba pieskaras līnijai vai zemei aiz tās vai kādam priekšmetam ārpus līnijām, tad bumba skaitās ārpus laukuma un sekojoši noteikumi tiek ņemti vērā:
- Izņemot pēc metiena vai atsista metiena no vārtiem, bumba tiek atdota pretinieku komandai, kas to nekavējoties ievada spēlē;
- Ja brīva bumba iziet ārpus līnijas pēc metiena, vai atsista metiena, tad bumba tiek atdota tai komandai, kuras sp5;lētājs atradās vistuvāk bumbai, kad tā šķērsoja līniju. Ja abu komandu spēlētāji atrodas vienlīdz tuvu, tad tiek veikts iemetiens.
- Metiens vai atsists metiens paliek metiens līdz:
- bumba paliek uz laukuma; - spēlētājs iegūst pārvaldībā bumbu; - bumba pāriet laukuma līniju; - spēlētājs apzināti novirza bumbu ārpus līnijas.
40.4. Ja bumba tieši no iemetiena aiziet ārpus laukuma, tad iemetiens tiek atkārtots tajā pašā vietā.
40.5. Ja bumba iziet ārpus laukuma vārtu robežlīnijās vai tuvāk par 4,57 metriem no vārtiem, tad tā attiecīgi tiek atvirzīta sāniski;
40.6. Ja bumba pāriet gala līnijai, tad tā tiek ievadīta spēlē no vietas, kur tā pārgāja pāri, neatkarīgi no attāluma līdz vārtiem.( izņēmums ir mazāki laukumi.)

41. Ķermeņa kontakts.
41.1. Ķermeņa kontakts un pretinieka „izslēgšana” ir atļauta, pie sekojošiem noteikumiem:
- pretspēlētājam ir bumba vai tas atrodas 2,74 metrus (9 pēdas) no brīvas bumbas vai 2,74 metrus no lidojošas bumbas;
- kontakts ir no sāniem ne zemāk par gurniem un zemāk par kaklu;
- ķermeņa kontakts ir ķermeņa novietošana tādā veidā un pret spēlētāju lai tas vienkārši tiek traucēts;
- „izslēgšana” ir spēlētāja grūšana ar plecu;
(skatīt 70 noteikumu punktu par nelegālu ķermeņa saskari vai „izslēgšanu”)
41.2. Spēlētājs var izmantot cīņu ar plecu pret spēlētāju, kuru tas sedz vai ar kuru tas plāno cīnīties par brīvo bumbu uz zemes, ja pretinieks ir 2,74 metru (9 pēdu) attālumā no bumbas.

42. Aizturēšana ar nūju.
42.1. Spēlētājs drīkst izraisīt kontaktu ar pretinieka nūju ar savu nūju, ja tam ir bumbiņa, pretinieks ir 2,74 metru attālumā no brīvas bumbas vai bumba ir gaisā 2,74 metru attālumā no pretspēlētāja. Priekš visiem noteikumiem, izņemot aizmugures stāvokli, centra izspēles un vārtu laukuma noteikumiem, spēlētāja roka, kurā ir nūja tiek uzskatīta par nūjas daļu. (Skatīt noteikumu 71. un 72. punktu par nelegālu kontaktu).

43. Bloķēšana („pick”).
43.1. Bloķēšanas izmantošana no uzbrucēja puses ir atļauta, ja uzbrucējs ir nekustīgs brīdi, kad notiek saskarsme. (Skatīt 54. punktu par nelegālu bloķēšanu.)

44. Minūtes pārtraukumi.
44.1. Ir divu veidu pārtraukumi – komandu pieprasītie un tiesnešu pieprasītie.
44.2. Tiesnesis vai oficiālie spēles komisāri var pieprasīt minūtes pārtraukumu jebkurā brīdī, kad uzskata to par nepieciešamu, lai pilnībā tiktu ievēroti noteikumi.
44.3. Ja spēlētājs ir traumēts un pēc tiesneša domām nopietni, vai ja ir parādījušās asinis, tad spēle ir jāpārtrauc nekavējoties.
Citos gadījumos tiesneša svilpe var tikt atlikta:
- ja uzbrūkošajai komandai ir bumba un pēc tiesneša domām tiks gūti vārti, tad tiesnesis var aizturēt spēles apturēšanu, skatīt arī 82. punktu;
- ja bumba ir brīva, tad var gaidīt līdz kāda komanda iegūst bumbu ………….
44.4. ……….. –ja laiks būtu jāaptur dēļ spēlētāja, kas asiņo, tad tam ir jānoiet no laukuma līdz spēles atsākšanai, ja netiek izmantots minūtes pārtraukums. Nedrīkst atgriezties uz laukuma pirms traumētā vieta ir pārsieta un pirms tērps satīrīts. Lai atgrieztos nav jāgaida spēles apturēšana.
44.5. Komanda var pieprasīt pārtraukumu, ja bumba ir ārpus spēles, vai ja pārvaldot bumbu uzbrukuma zonā komanda pieprasa pārtraukumu.
44.6. Pārtraukumu var pieprasīt treneris, kapteinis, vai spēlētājs, kam ir bumba.
44.7. Pārtraukums ir 90 sekundes garš.
44.8. Komandas var pieprasīt vienu pārtraukumu katrā puslaikā un vienu 4 minūšu pagarinājumā. Pārtraukumu nav pēkšņu beigu pagarinājuma periodā.
44.9. ……………. .
44.10. Komanda nevar ņemt divus pārtraukumus pēc kārtas neatsākot spēli.

45.
Galvenā trenera prasība par nūju pārbaudi vai nūju skaita pārbaudi.
/Nūju pārbaude/

45.1. Komandas treneris drīkst pieprasīt jebkuras pretinieku komandas spēlētāja nūjas pārbaudi. To var darīt tikai tad, kad bumba ir ārpus spēles. … .
45.2. Spēles laiks tajā brīdī tiek apturēts un atsākts, kad pārbaude ir beigusies.

/Nūju skaitīšana/
45.3. Treneris var jautāt oficiālajiem spēles komisāriem veikt garo nūju skaitīšanu jebkurā spēles brīdī. Tas ir jāveic nekavējoties.
45.4. Ja komandai nav treneris, tad tā tiesības gulstas uz kapteini.


7.Spēlētāju maiņas.

46. Maiņas.
46.1. Spēlētāju maiņas var notikt jebkurā spēles brīdi saskaņā ar noteikumiem.
46.2. Spēlētājam, kas iet uz maiņu ir jāgaida maiņas zonā, kamēr spēlētājs, kas atstāj laukumu noiet no laukuma un tikai tad var uziet uz laukuma. Abiem spēlētājiem jāiet caur norādītajiem vārtiem. ………….. . ………….. .
46.3. Ja spēlētājs, kas atstāj laukumu ir piesaistīts tai pusei, ko nosaka aizmugures stāvokļa noteikumi, tad tie tiks ievēroti, ja nomainītājs uzies uz laukuma tajā pat brīdī, kad spēlētājs, kas atstāj laukumu ieiet maiņas zonā.
46.4. Izņēmumi:
- Gūstot vārtus, perioda beigās un jebkura minūtes pārtraukuma laikā maiņas var notikt no jebkuras vietas laukuma malā.
- Ja tiesnesis kāda traumas dēļ paņem pārtraukumu, tad traumētais spēlētājs pēc iespējas ātrāk jānovieto laukuma malā un maiņas spēlētājam ir nekavējoties jānāk laukumā.

8.Vārtu laukums un vārtsargs.

47. Norādītais vārtsargs.
47.1. Spēlētājs, kurš sāk spēli ar vārtsarga nūju rokā tiek uzskatīts par vārtsargu.
47.2. Ja kāds nomaina vārtsargu paņemot vārtsarga nūju, tad tas spēlētājs automātiski kļūst par vārtsargu.
48. Vārtsarga priekšrocības.
48.1. Atrodoties vārtu laukumā, vārtsargam ir šādas priekšrocības un aizsardzība:
- Viņš var apturēt bumbiņu jebkādā iespējamā veidā ar nūju vai ķermeni un viņš var atsist bumbiņu ar roku, bet nedrīkst ne noķert, ne pacelt bumbiņu ar roku;
- Neviens pretspēlētājs nedrīkst aizskart vārtsarga nūju vai vārtsargu, kamēr tas atrodas vārtu laukumā neatkarīgi no tā vai viņam ir bumbiņa vai nav; Uzbrucējs drīkst mēģināt ar nūju ķeksēt vārtu laukumā brīvo bumbu, kamēr neveidojas kontakts ar vārtsargu.
- Izņēmums šim noteikumam ir, ja vārtsarga nūja ir ārpus vārtu laukuma cilindra, izņemot ja tajā ir bumbiņa, tad pa to drīkst sist tāpat kā citu spēlētāju nūjas.
49. Aizliegumi attiecībā uz vārtu laukumu.
49.1. Uzbrucējs nedrīkst atrasties vārtu laukumā vai aizskart kādu vārtu daļu ar savu ķermeni jebkurā laikā, kamēr bumba atrodas uzbrukuma laukuma pusē.
49.2. Vārtsargs vai aizsargs, kuram ir bumba ārpus vārtu laukuma, nedrīkst ieiet vārtu laukumā.
49.3. Spēlētājs, kurš ar bumbu atrodas vārtu laukumā, nedrīkst tajā atrasties ilgāk par 4 sekundēm.
49.4. Šīs sadaļas nolūkam, spēlētājs tiek uzskatīts vārtu laukumā, ja kāda viņa ķermeņa daļa pieskaras vārtu laukumam, un atrodas ārpus vārtu laukuma, ja neviena ķermeņa daļa neskaras pie vārtu laukuma un daļa no ķermeņa atrodas pie zemes ārpus vārtu laukuma.

9.Tehniski sodi.

50. Sods par tehniskajiem pārkāpumiem.
50.1. Sodi par tehniskajiem pārkāpumiem ir sekojoši:
- Ja uzbrucējiem ir bumba vai ja bumba ir brīva brīdī, kad notiek tehniskais pārkāpums, tad bumba tiek atdota pretiniekiem tajā vietā, kur atradās bumba pārkāpuma brīdī;
- Ja uzbrucēju pretiniekiem ir bumba tehniskā pārkāpuma brīdī, tad spēlētājs tiek noraidīts uz 30 sek.
50.2. Ja tehniskais pārkāpums tiek izdarīts pirms spēles, vai pēc vārtu gūšanas vai perioda beigām, tad pretiniekiem tiek piešķirta bumba kā norādīts noteikumu punktā 34.1. Ja pārkāpums notiek kādā citā brīdī, kad spēle ir apturēta, tad tiek piemēroti vispārējie noteikumi, nevis šis izņēmums.

51. Tehniskā pārkāpuma daba.
51.1. Tehniskie pārkāpumi ir tie, kuru būtība nav pārāk nopietna. Jebkurš noteikumu pārkāpums , kas norādīts sekojošos paragrāfos tiek uzskatīts par tehnisko pārkāpumu, ja vien pārkāpums nav atsevišķi izcelts 10 un 11 sadaļā. Daži tehnisko pārkāpumu paraugi ir norādīti zemāk, bet tie neaptver visus pārkāpumus, bet parāda būtību.

52. Traucēšana.
52.1. Spēlētājs nedrīkst traucēt nevienam spēlētājam nekādā veidā, mēģinot to atturēt brīvi saņemt bumbu, ja vien abi nav 2,74 metru (9pēdu) attālumā no bumbas.
52.2. Spēlētājs nedrīkst ar ķermeni vai nūju aizkavēt spēlētāju, kurš dzenas pakaļ spēlētājam ar bumbiņu.
52.3. Spēlētājs nedrīkst segt pretinieku tik cieši, lai aizkavētu spēlētāja brīvu kustību, kad spēlētājam nav bumbiņas.
52.4. Nekas no šiem noteikumiem neaizliedz legālu spēlētāja bloķēšanu.

53. Grūšana.
53.1. Spēlētājs nedrīkst grūst pretinieku ar nūju.
53.2. Spēlētājs nedrīkst grūst pretinieku, ja tam nav bumbiņas vai tas atrodas tālāk par 2,74 metriem no tās.
53.3. Nedrīkst grūst spēlētāju no muguras.

54. Nelegāla bloķēšana.
54.1. Uzbrucējs nedrīkst virzīties aizsarga ceļā un to pastumt, lai bloķētu to no sava sedzamā spēlētāja. Pirms tiek iegūts kontakts, uzbrucējam ir jābūt nekustīgam un jāstāv normālā pozā.
54.2. Uzbrucējs nedrīkst turēt stingri nūju vai to izstiept ar nolūku traucēt normālu aizsarga kustību.

55. Turēšana.
55.1. Spēlētājs nedrīkst turēt savu pretspēlētāju vai tā nūju, izņemot gadījumos, kas minēti:
- Spēlētājs drīkst turēt pretinieku kam ir bumba vai, kurš ir 2,74 metru attālumā no brīvas bumbas vai nu ar roku ar kuru tur nūju vai ar apakšdelmu. Spēlētājam, kurš tur, abām rokām ir jābūt uz nūjas. Turēšana var būt tikai papildus vienāda spēka lietošana.
- Spēlētājs, kam ir bumbiņa, drīkst aizsargāt savu nūju ar roku, plaukstu vai citu ķermeņa daļu, kad pretinieks cenšas ķeksēt (kavēt) nūju. Roku, plaukstu vai citu ķermeņa daļu var izmantot tikai lai apturētu nūjas ķeksēšanu, bet nedrīkst turēt, stumt vai kontrolēt aizsarga nūjas vai ķermeņa kustības virzienu.
55.2. Spēlētājs nedrīkst turēt pretinieku ar nūju. Ja spēlētājs tur pretinieku ar to nūjas kāta daļu, kas atrodas starp rokām, tad turēšanas pārkāpums ir pieļauts.

56. Pretinieka nūjas speršana.
56.1. Nedrīkst apzināti uzkāpt vai spert pa pretinieka nūju.

57. Bumbas pārvaldīšana.
57.1. Spēlētājs nedrīkst aizskart bumbiņu ar roku, izņemot vārtsargu vārtu laukumā(48.1. noteikums).

58. Bumbiņas aizturēšana no spēles.
58.1. Spēlētājs nedrīkst aizturēt bumbiņu no spēles nekādā veidā. Spēlētājs nedrīkst gulēt uz brīvas bumbiņas uz zemes. ……………….. .
58.2. Spēlētājs pārvaldot bumbiņu, nedrīkst turēt nūju cieši pie ķermeņa ar nolūku neļaut pretiniekam izsist bumbiņu.
58.3. Spēlētājs ar bumbiņu nūjā nedrīkst ar roku aizklāt nūjas galu.

59. Nelegālas darbības ar nūju.
59.1. Spēlētājs nedrīkst savu nūju mest nekādā gadījumā.
59.2. Spēlētājs nedrīkst piedalīties spēlē, ja vismaz viena roka nepieskaras nūjai. Salauzta nūja netiek uzskatīta par nūju.
59.3. Spēles laikā spēlētājs nedrīkst apmainīt savu nūju pret kādu citu, izņemot salauztas nūjas apmainīšanu, bet laukuma spēlētāji var savstarpēji apmainīties nūjām.

60. Komandas pārstāvju nelegālas darbības.
61. Neatļautas darbības.
61.1. Jebkura tehniska darbība no spēlētāja vai rezervista puses, kas nav saskaņā ar noteikumiem tiek uzskatīta par neatļautu darbību. Sekojoši paragrāfi dod ieskatu tādās darbībās.
61.2. Atstāt noraidīto spēlētāju soliņu pirms laika. Spēlētājam jāatgriežas atpakaļ, lai pabeigtu izciest sodu un klāt nāk vēl 30 sek. Ja bumba ir brīva vai pārkāpēja komandas rīcībā, tad tā tiek atdota pretiniekiem. Ja tiek gūti vārti tad iepriekšējais sods dzēšas, bet 30 sek. paliek. Minūtes pārtraukumos drīkst atstāt soliņu, bet tur jāatgriežas spēlei atsākoties.
61.3. Spēles kavēšana ir pārkāpums. Spēlētājs ir vainīgs, ja apturot spēli, viņš aizsit, aizsper vai aizsviež bumbiņu projām. To var uzskatīt arī par nesportisku pārkāpumu.
Komanda ir vainīga spēles kavēšanā, ja:
- tā nav gatava laicīgi sākt un atsākt spēli;
- tā nav gatava sākt spēli 30 sek. pēc vārtu gūšanas;
- tā nav gatava atsākt spēli pēc soda, bumbas iziešanas aiz laukuma utt.;
- tā nav gatava atsākt spēli pēc aizsargu sakārtošanas, kad tiesneši ir gatavi;
- tā nav gatava atsākt spēli pēc traumētā spēlētāja nonešanas no laukuma.
61.4. Spēlētāju, kas nav uz laukuma piedalīšanās spēlē ir tehniskais pārkāpums.
61.5. Komanda, kurai spēlētāji nav attiecīgajās vietās, spēles iemetiena brīdī ir veikuši tehnisko pārkāpumu.
61.6. …………………. .
61.7. Ja pretspēlētājs neatrodas vismaz 4,57 metri no spēlētāja, kam iedota „brīva spēle”, ir veikts tehniskais pārkāpums.
61.8. Jebkura nepareiza spēlētāju maiņa ir tehnisks pārkāpums.
61.9. Jebkurš pārkāpums attiecībā pret vārtu laukumu ir tehnisks pārkāpums.
61.10. Jebkura minūtes pārtraukumu noteikumu neievērošana ir tehniskais pārkāpums.
61.11. Tehniskais pārkāpums ir arī spēlētāju skaita neievērošana uz laukums, izņemot pēc gūtiem vārtiem, periodu beigās un minūtes pārtraukumos.
61.12. Tehniskais pārkāpums ir arī, ja uz laukuma vienlaicīgi ir 4 garās nūjas, izņemot vārtsarga nūju.

62. Spēles laika vilcināšana.
62.1. Jebkura apzināta darbība no tās komandas puses, kura pārvalda bumbu ar mērķi to saglabāt ārpus uzbrukuma laukuma to turot vai piespēlējot bez centieniem uzbrukt ir tehniskais pārkāpums, kas saucas spēles laika vilcināšana.
62.2. Komanda, kurā noraidījuma dēļ, uz laukuma ir mazāk spēlētāji netiek sodīta par laika vilcināšanu.
62.3. Komanda, kura pārvalda bumbu uzbrukuma laukuma pusē nevilcina laiku.
62.4. Ja tiesnesis jūt, ka komanda necenšas uzbrukt un atrodas aizsardzības zonā, tad tam jāliek bumba virzīt uz uzbrukuma zonu, kas ir jāizdara īsā laika sprīdī. Tiklīdz tā ir uzbrukuma zonā, tad to nevar vairs piespēlēt atpakaļ. Ja tas notiek, tad bumba pāriet pie pretiniekiem.
62.5. …………………… .
62.6. Šis noteikums neaizliedz komandai izmantot piesardzīgu piespēļu taktiku ar mērķi izvilkt aizsargus no savām pozīcijām.

63. Neatbilstoša nūja.
63.1. Ja tiesnesis redz, ka spēlētājs izmanto neatļautu nūju, tad tā ir jāpielāgo vai jānomaina pret citu.
63.2. Pie atkārtota pārkāpuma gadījuma, spēlētājs saņem tehnisko sodu un nūja līdz spēles beigām tiek konfiscēta.
64. Neatbilstošs inventārs, aizsargi.
64.1. Ja tiesnesi redz, ka spēlētājam ir neatbilstoši aizsargi, saskaņā ar punktiem 17 vai 18, tad tam jāprasa aizsargus sakārtot . Ja to nedara, tad attiecīgais spēlētājs tiek nodzīts no laukuma, kamēr tiek sakārtots ekipējums.
64.2. Atkārtota pārkāpuma gadījumā no tā paša spēlētāja, tiesnesis piešķir tehnisko sodu un noraida spēlētāju no laukuma, kamēr ekipējums tiek sakārtots.

65. Aizmugures stāvoklis.
65.1. Izņemot p-tu 65.4., komanda ir aizmugures stāvoklī, ja:
- Tai ir mazāk par 3 spēlētājiem uzbrukuma laukuma pusē;
- Tai ir mazāk par 4 spēlētājiem aizsardzības laukuma pusē.
65.2. Izņemot gadījumus, kad tiek gūti vārti, kad viena vai abas komandas ir aizmugures stāvoklī, sekojoši noteikumi tiek piemēroti:
- Ja tikai viena komanda ir aizmugures stāvoklī, tad ir tehniskais sods, saskaņā ar p-tu 50.
- Ja abas komandas ir aizmugures stāvoklī, tad tām ir jāatgriežas atbilstošajās pozīcijās un komanda, kam bija bumba to saglabā;
- Ja abas komandas ir aizmugures stāvoklī un bumbu nepārvalda neviena, tad tām ir jāatgriežas pareizajās vietās un tiek veikts iemetiens.
65.3. Sekojoši noteikumi ir, ja viena vai abas komandas ir aizmugures stāvoklī un tiek gūti vārti:
- Ja tikai aizsargi ir aizmugures stāvoklī, tad vārti skaitās un sods netiek noteikts;
- Ja uzbrucēji ir aizmugures stāvoklī, tad vārti neskaitās un bumba tiek atdota aizsargiem 18,29 metri (20 jardi) sānus no vārtiem;
- Ja abas komandas ir aizmugures stāvoklī, tad vārti neskaitās un bumba tiek izspēlēta sāniski 18,29 metrus sānus no vārtiem.
66. Nūjas grūšana, bāšana pretiniekam sejā.
66.1. Spēlētājs nedrīkst grūst, bakstīt vai sist ar nūju pretiniekam sejā.

67. Kavēšanās noteikums.
67.1. Ja komanda kavējas ierasties uz spēli noteiktajā laikā, tad komanda saņem tehnisko sodu.


10.Personiskie pārkāpumi.

68. Sods par personisko pārkāpumu.
68.1. Sods par personisko pārkāpumu ir noraidījums uz laiku no 1 līdz 3 minūtēm, atkarībā no pārkāpuma smaguma un apzinātas darbības. Bumba parasti tiek atdota komandai pret kuru ir bijis pārkāpums. Ja pārkāpums notiek pirms spēles sākuma vai pēc vārtu gūšanas vai perioda beigās, tad bumba tiek atdota pretiniekiem laukuma centrā.

69. Personiskā pārkāpuma daba (saturs).
69.1. Personiskie pārkāpumi ir tie, kuriem ir nopietnākas sekas. Katrs pārkāpums, kas uzskaitīts tālāk ir pārkāpums.

70. Neatļauta ķermeņa saskare un spēlētāja „izslēgšana” (take-out).
70.1. Ķermeņa saskare ir ķermeņa novietošana tādā veidā un virzienā pret pretspēlētāju, ka tas vienkārši tiek aizturēts. „izslēgšana” (take-out) ir pretinieka grūšana ar plecu. Pretinieka ķermeņa saskare vai grūšana ar plecu, ja tam nav bumbiņa vai tas ir tālāk par 2,74 metriem no bumbiņas, nav atļauta.
70.2. Izvairāma sadursme ar spēlētāju pēc tam, kad tas ir jau izmetis bumbiņu nav atļauta.
70.3. Grūšana ar plecu no muguras, zem jostasvietas, vai virs kakla ir aizliegta, izņemot, ja spēlētājs apzināti pēdējā brīdī pagriež muguru vai kustās tādā veidā, kas izskatās nelegāli, bet patiesībā ir legāla sadursme.
70.4. Ja spēlētājs izmanto platas rokas, kavēšanai vai grūšanai, tad tām jābūt zem pretinieka plecu līmeņa visu saskares laiku un abām rokām ir jābūt uz nūjas.
70.5. Pretinieka bloķēšana ar galvu ir aizliegta.
70.6. Pretinieka „izslēgšana” no spēles, ja tas guļ uz zemes vai ir uz viena vai abiem ceļiem, ir aizliegta.
70.7. Nevajadzīgs asums, rupjība nedrīkst tikt pielietota.

71. Sitieni („cirtieni”).
71.1. Nekādos apstākļos spēlētājs nedrīkst apzināti zvetēt pa nūju ar savu nūju ar apzinātu ļaunumu, tādos gadījumos ir pārkāpums neatkarīgi vai kāds ir cietis.
71.2. Sitiens pa spēlētāja ķiveri vai kaklu ir pārkāpums, izņemot, ja tas noticis metiena vai piespēles brīdī.
71.3. Spēlētājs nedrīkst ar savu ķermeni, izņemot roku, kurā ir nūja mesties virsū pretiniekam, lai mēģinātu atgūt bumbu no pretinieku komandas spēlētāja nūjas; bet kontakts netiek uzskatīts par nelegālu, ja spēlētājs ar bumbiņu izmanto sava ķermeņa daļas, lai atsvabinātos un atvairītu pretinieku spēlētāja uzbrukumus.
71.4. Šo noteikumu nolūkā parasts kontakts nav sitiens (cirtiens). Kontaktam ir jābūt bijušam redzamam triecienam, nevis tikai sadursmei.

72. Bakstīšana ar nūju.
72.1. Spēlētājs nedrīkst bakstīt pretinieku ar to nūjas daļu, kas atrodas starp abām rokām, neatkarīgi vai nūja ir cieši pie ķermeņa vai izstiepta rokās.

73. Klupināšana.
73.1. Ir aizliegts apzināti klupināt pretinieku ar nūju vai ķermeni.

74. Nevajadzīgs asums (rupjība).
74.1. Pārlieku liela noteikumu pārspīlēšana par turēšanu vai grūšanu ir personisks pārkāpums, ko sauc par nevajadzīgu raupjumu.
74.2. Apzināts un pārlieku nesavaldīgs (spēcīgs) kontakts, ko izraisa aizsargs pret uzbrucēju, kas legāli piesedz nūju uzbrukumā tiek uzskatīts par nevajadzīgu raupjumu.
74.3. Katrs apzināts un ass kontakts no kā var izvairīties vai ar nūju vai bumbiņu tiek uzskatīts par nevajadzīgu raupjumu.

75. Nesportiska vai nedžentlmeniska uzvedība.
75.1. Ne spēlētājs, ne rezervists, ne citi komandas dalībnieki vai treneri vai citi asistenti nedrīkst:
- apstrīdēt tiesnešu lēmumus;
- kaut kādā veidā mēģināt ietekmēt tiesnešu lēmumus;
- lietot draudus, zaimus, rupjības vai tādus žestus pret tiesnešiem vai pretiniekiem;
- darīt tādas darbības, ko tiesneši var uzskatīt par nesportiskām;
- regulāri atkārtot vienus un tos pašu tehniskos pārkāpumus.
75.2. Kad tiek veiktas nesportiskas darbības un sodītais spēlētājs tās atkārto, tad tiesnešiem ir tiesības to izraidīt no spēles un rezervistu soliņa.
75.3. Ne spēlētājs, ne rezervists nedrīkst spēlēt ar nūju, kurai ir speciāli veidotas auklas, lai tās turētu bumbu un aizkavētu normālu un brīvu bumbas izsišanu no nūjas. Jāņem vērā arī noteikumu 15. p-ts. par nūjas izmēriem. Spēlētājs, kurš izmanto tādu nūju tiek noraidīt uz 3 minūtēm un nūja uz spēles laiku tiek atņemta.
75.4. Komanda, kas regulāri pārkāpj noteikumu 34 p-tu par zonu neievērošanu centra izspēlē tiek sodīta par nesportisku rīcību.
75.5. Komanda, kas regulāri pārkāpj noteikumu 34.1.3 p-tu par laika vilkšanu centra izspēlē var tikt sodīta par nesportisku rīcību.

76. Spēlētājs, kas saņem 5 personālos sodus.
76.1. Spēlētājs, kas saņem 5 personīgās piezīmes tiek noraidīts uz atlikušo spēli.
76.2. Spēlētājs drīkst nomainīt šādu spēlētāju tikai pēc tekošā 5-tā soda izciešanas.


11.Izslēgšana no spēles.

77. Sodi par izslēgšanas pārkāpumu.
77.1. Sods par izslēgšanu ir izslēgšana no atlikušās spēles.
77.2. Pēc kāda spēlētāja noraidīšanas, maiņu var izdarīt tikai pēc 3 minūtēm.
77.3. Ja tiek izraidīts no spēles treneris, nespēlējošs spēlētājs utt.; sodu izcieš uz visu 3 minūšu periodu kāds aizsardzība spēlētājs.
78. Izraidīšanas soda daba, pārkāpums.
78.1. Apzināta rupja sišana (uzbrukums) vai mēģinājums uzbrukt kādam pretinieku komandas pārstāvim vai amatpersonai utt. var tikt uzskatīts par izslēgšanas sodu.
78.2. Ja uz laukuma notiek kautiņš un tiesnesis ir aizliedzis pārējiem komandu dalībniekiem un pārstāvjiem izkustēties no rezervistu soliņa, tad tas, kurš to pārkāpj var tikt izslēgts.
78.3. Ja divi spēlētāji uzsāk kautiņu un tajā iejaucas kāds trešais, tad šis trešais tiek izslēgts no spēles.
78.4. Atteikšanās pakļauties tiesnešu lēmumiem, neķītru un aizskarošu vārdu lietošana, nesportiska uzvedība var būt par pamatu izslēgšanai no spēles.

12.Sodu izciešana.

79. Spēlētājs, kas pārkāpj noteikumus.
79.1. Spēlētājam, kurš tiek noraidīts no laukuma ir abās rokās virs galvas jāpaceļ nūja un tādā veidā jādodas uz sodīto spēlētāju soliņu. Tur viņam jāpaliek līdz soda izciešanai.
79.2. Ja sodītais spēlētājs pats atgriežas laukumā pēc soda izciešanas, tad viņš var pēdējās 5. sekundes pavadīt pie centra līnijas maiņas zonā tupot uz viena ceļa.
79.3. Ja rezervists nomaina sodīto spēlētāju, tad tas drīkst pēdējās 5. sekundes pavadīt pie centra līnijas maiņas zonā tupot uz viena ceļa.
79.4. Sods tiek skaitīts tikai normālajā spēles laikā. Spēles laika apturēšana attiecīgi aptur arī soda laiku.
79.5. Soda laiks beidzas, ja beidzas attiecīgais laiks, izņemot, ja tiek zaudēti vārti, tad noraidītais(tie) spēlētājs(i) par tehnisko pārkāpumu var atgriezties laukumā ātrāk. Tas neattiecas uz personālajām piezīmēm.
79.6. a s du pārkāpj vā;rtsargs, tad viņa vietā sodu izcieš aizsa gs, bet sodu pieraksta vārtsarg m.

80. Spēles atsākšana pēc soda.
80.1. Ja komanda uzbrūk un pārkāpums tiek izdarīts vēl tās aizsardzības zonā un ir noraidījums, tad spēle tiek atsākta pie centra, bet uzbrukuma zonā.
80.2. Citos gadījumos spēle tiek atsākta no vietas, kur tika izdarīts pārkāpums, izņemot sekojošus gadījumus:
- Ja bumba ir tuvāk par 18,29 metriem (20 jardiem) no vārtiem. Šajā gadījumā bumba tiek pārvietota paralēli vārtiem līdz atbilstošajam attālumam.
- Ja vārtsargs vai spēlētājs pārkāpj vārtu apļa noteikumus, tad bumba tiek atdota uzbrucējiem 18,29 m uz sāniem no vārtiem;
- Ja uzbrucējs pārkāpj vārtu laukuma noteikumus, tad bumbu atdod aizsargājošai komandai 18,29 m sānus no vārtiem.
80.3. Ja tiek gūti vārti „lēnas svilpes laikā” par tehnisko pārkāpumu, tad sods netiek piešķirts. Ja vārti netiek gūti, spēlētājs tiek noraidīts un bumba atdota pretiniekiem (uzbrucējiem) vietā, kur tā atradās, kad spēle tika pārtraukta, ņemot vērā arī 80.2.1 p-tu.

81. Vienlaicīgie sodi.
81.1. Ja komandas spēlētājs pārkāpj noteikumus un pēc tam uzreiz arī pretinieks pārkāpj noteikumus, tad tādi pārkāpumu ir uzskatāmi par vienlaicīgiem pārkāpumiem, ja tos nešķir svilpe vai gūtie vārti.
81.2. Ja ir notikuši vienlaicīgie pārkāpumi, tad ir sekojoši noteikumi:
- Ja visi pārkāpumi ir tehniskie, tad tie savstarpēji dzēšas un komanda saglabā bumbu vietā, kur tā bija svilpes brīdī. Ja bumba nav nevienam, tad tā tiek izspēlēta.
- Ja kaut viens pārkāpums ir personiskais, tad seko noraidījumi un sekojoši nosacījumi ir spēkā:
- ja vienai komandai ir ilgāks noraidījuma laiks, tad bumbu iegūst tā ar īsāko noraidījuma laiku;
- ja noradījuma laiki ir vienādi, tad tā komanda, kam bija bumba to saglabā;
- ja noraidījuma laiki ir vienādi un nevienai komandai nebija bumba, tad tā tiek izspēlēta.
- Kopējo soda minūšu skaitīšanai vienlaicīgiem sodiem, izraidīšanas sods tiek skaitīts par 3 minūšu sodu;
82. Aizturētais sods.
82.1. Ja aizsardzības spēlētājs pārkāpj noteikumus un uzbrūkošajai komandai ir bumba brīdī, kad tika pārkāpti noteikumi, un pēc tiesneša domām ir vārtu gūšanas moments, tad tiesnesis izmet signālkarogu un ļauj spēlei turpināties līdz iespējamais vārtu gūšanas moments ir garām.
82.2. Vārtu gūšanas moments tiek uzskatīts par beigušos, kad:
- Uzbrūkošā komanda zaudē kontroli pār bumbu;
- Uzbrūkošā komanda ir acīmredzami zaudējusi iespēju gūt vārtus;
- Ir izdarīts metiens pa vārtiem;
- Ja ir aizturētais sods bumbai esot pirms vārtiem, un uzbrucēji to aizvirza aiz vārtiem ar sekojošu atgriešanos vārtu priekšā, tad atkārtota bumbas atvirzīšana aiz vārtiem nozīmē momenta beigšanos;
- Ja aizturētais sods ir bumbai esot aiz vārtiem un komanda to novirza vārtu priekšā, tad bumbas novirzīšana aiz vārtiem nozīmē momenta beigšanos.
82.3. Aizturētais sods ir spēkā neatkarīgi no tā pret kuru spēlētāju ir pārkāpums.
82.4. Piespēle ir bumbas kustība, ko veic spēlētājs, kas to kontrolē metot vai dodot piespēli pa zemi komandas biedram.
82.5. Aizturētā soda gadījumā metiens tiek uzskatīts par metienu:
- Ir skaidri redzams, ka netiks gūti vārti;
- Papildus kustības ātrums tiek piešķirts bumbai no cita spēlētāja puses;
- Kontroli pār bumbu iegūst aizsargājošās komandas spēlētājs;
- Pēc atsišanās pret vārtsargu vai vārtiem bumba skar kādu no komandu spēlētājiem.
82.6. Ja karogs tiek izmests kļūdaini un tam seko svilpe, tad bumba tiek atdota komandai, kurai ir bumba. Ja neviena komanda nepārvalda bumbu, tad tā tiek izspēlēta.
82.7. Ja spēles komisārs (tiesnesis pie galdiņa) izmet karogu, norādot uz aizturēto sodu, tad tiesnešiem vai nu jāizmet karogs vai jāaptur spēle uzreiz.

83. Spēles turpināšanas nosacījumi.
83.1. Ja spēlētājs izdara tehnisko pārkāpumu, kad bumba ir zemē, un pretinieku komanda var būt sliktākā situācijā pie nekavējoši pārtrauktas spēles, tad tiesnesim vizuāli un verbāli jādod ziņa turpināt spēli un tam ir jāaiztur svilpes signāls līdz brīdim, kad situācija noskaidrojas:
- Ja bumbu iegūst komanda, pret kuru bija pārkāpums, tad situācija ir beigusies un svilpe neskan;
- Ja bumbu iegūst pārkāpēju komanda, tad skan svilpe un bumba tiek atdota pretiniekiem;
- Ja komanda, pret kuru bija pārkāpums izdara sodu, tad skan svilpe un noteikumi par vienlaicīgajiem sodiem stājas spēkā.

13.Īpašie gadījumi.

84. Īpašie gadījumi.
Ja noteikumu pārkāpējs ir rezervists, tad viņš drīkst piedalīties spēlē tikai pēc soda izciešanas;
84.1. Ja vārtu laukumā spēlētājs noķer bumbu ar nūju, tad tiesnesim skaļi jāskaita „1001, 1002, 1003, 1004”. Ja četru sekunžu laikā spēlētājs bumbu neatdod citam, tad spēle tiek apturēta un bumba tiek izspēlēta.
84.2. Ja spēlētājs ar savu formu vai aizsargiem noķer bumbu vārtu laukumā, tad spēle tiek apturēta un bumba tiek izspēlēta.
84.3. 84.3 un 84.4 noteikumi neattiecas uz vārtsargu, ja tas ir savā vārtu laukumā. Ja šādos apstākļos bumba tiek noķerta nūjā vai apģērbā, tad aizsargājošā komanda saņem bumbiņu 18,29 m (20 jardi) uz sāniem no vārtiem.
84.4. Ja bumba iestieg dubļos vārtu laukumā vai ārpus tā, tad spēle tiek apturēta un bumba tiek izspēlēta.
84.5. Ja bumba ieķeras, sapinas vārtu tīklā, tad tā tiek atdota aizsargājošai komandai 18,29 m uz sāniem no vārtiem.

Mūs atbalsta:

 

 

 


 

Lakrosa notikumu kalendārs

 
<< Decembris 2017 >>
POTCPSSv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031